Kas mēs esam?

Mēs esam mēs. Mēs esam pašu izdarīta izvēle, nevis asinis, ko esam mantojuši. Ikvienam no mums pašam vajadzēs izraudzīties savu ceļu cauri ērkšķainiem krūmiem, nekad nešaubīgi nezinot, kas ir Labais, un meklējot to vēl un vēlreiz, lāgiem kļūdoties un sākot visu atkal no sākuma. Ikvienam no mums vajadzēs laipot starp godu un negodu, jo ceļi, kas ved uz gaismu, būs iejukuši putekļos un dubļos, un savu reizi vajadzēs līst rāpus, lai nozaudēto taku atkal atrastu. Mums visiem vajadzēs iemācīties pēc kritieniem atkal celties kājās, jo tie varoņi, kas nekad neklupa, jau sen ir nozuduši Nāves valstībā, bet te esam palikuši tikai mēs. Katru vakaru pēc saulrieta mēs sarēķināsim, cik drosmes un cik gļēvuma ir bijis šai dienā, un, ja gods būs ņēmis virsroku pār negodu, mēs teiksim, ka šī bijusi laba diena.

Kas pasaulē ir visdārgākais?

Dzenbudistu stāsts

Sensenos laikos Juaņiņa tempļa pakājē dzīvoja zirneklis, kuram piemita Budas daba.
Kādu dienu Buda parādījās zirneklim un jautāja: "Kas pasaulē ir visdārgākais?"
Zirneklis padomāja un atbildēja: "Neiegūtais un pazaudētais."
Pagāja tūkstoš gadu. Buda atkal ieradās pie zirnekļa un uzdeva to pašu jautājumu. Sekoja tā pati atbilde.
Pagāja vēl tūkstots gadu. Vējš zirnekļa tīklā iepūta rasas pilienu. Taču ilgi par tā dzidrumu priecāties neiznāca - vējš rasas lāsi drīz vien aiznesa prom. Zirneklim šķita, ka zaudēts kaut kas ļoti dārgs. Viņš jutās dziļi sāpināts.
Pie zirnekļa no jauna ieradās Buda un uzdeva jau zināmo jautājumu. Atbilde bija tā pati vecā: "Neiegūtais un pazaudētais"
"Labi,", teica Buda, "Ļaušu tev cilvēku pasaulē pastaigāties."
Zirneklis pārdzima par daiļu meiteni, vārdā Zirneklīte, un iemita kādā bagātā mājā. Kādudien imperatorspar godu dēla veiksmīgai zinību apguvei pils dārzā rīkoja svētkus. Dēla vārds bija Rasaspiliens. Daudz meiteņu bija sanācis arī Zirneklīte un Vējaplūsma. Zirneklīte cerēja, ka Buda viņai lēmis apprecēt imperatora dēlu. Bet jau pēc pāris dienām Rasaspiliens svinēja kāzas ar Vējaplūsmu.
Zirneklīte apprecējās ar Zālesstiebru, bet sirdī skuma tik ļoti, ka dvēsele, kuru katru brīdi varēja miesas atstāt.
Zālesstiebrs izmisis mierināja Zirneklīti: "Starp visām meitenēm pils dārzā tevi - pirmo un vienīgo - ieraudzīju un tūlīt iemīlēju. Ja tu mirsi, nedzīvošu arī es!`` to sacījis, jauneklis izvilka dārgakmeņiem rotātu dunci, lai padarītu sev galu."
Tajā brīdī parādījās Buda. Arī viņš uzrunāja Zirneklīti: "Vai esi pārdomājusi - kas iepriekšējā dzīvē tev atnesa pilienu rasas? Vējš? Vējš to pēc mirkļa arī aiznesa. Vai iepriekšējā dzīvē padomāji, kas ir Zāle? Tas ir stiebrs, pie kura tavs zirnekļa tīkla pavediens tempļa pakājē turējās tūkstoš gadu, bet tu tam pat acis neuzmeti! Un nu es tev vēlreiz jautāju - kas pasaulē ir visdārgākais?"
"Tas, kas mums pieder pašlaik... "

Svētdienas vakars!

Pirmo reizi varu teikt, ka man prieks, ka rīt ir pirmdiena.
Pirmkārt, jau tāpēc, ka darbā jābūt tikai pēcpusdien. Bet, galvenokārt, jo rīt atgriežas tētis no Spānijas reisa... un mājās būs hurma un mandarīni... ko tālāk ved uz Krieviju!
Jau otro dienu pēc kārtas dzeru upeņu karstos dzērienus... es gan tos karsējot papildinu ar krustnagliņām, pipariem, kanēļa standziņām, ingveru un apelsīna miziņām... tā garšo.. mmm.... krūze rokās un visu dienu nosēdēju pie multenēm un filmām. Tā ir, kad aiziet uz dejošanu pēc ilgāka laika un tad vairs nākamajā dienā nespēj pakustēt.

Decembris ir klāt!

Kā man patīk šis sniedziņš, kas jau otro vakaru pēc kārtas tik jauki krīt. Un tā sniega čīkstēšana zem kājām ir vienkārši tik jauka... ka atplaukst smaids sejā.
Kā gan iespējams izdzīvot starp diviem uguņiem? Starp baltu un melnu.. starp jā un nē!?
Reizēm vairs nesaprotu, kas es esmu vai kas es vēlos būt.. jo gribu visu un uzreiz :D Nu nē... tik traki jau nav. Bet, cik sarežģīti ir par vienu un to pašu lietu domāt divas dažādas lietas.

Laikam jau nav īstais laiks domāt par tādām lietām. Jādomā par Ziemassvētkiem un to jauko laiku, ko veltīt saviem mīļajiem.. turpināt ticēt brīnumiem, kas atrodami tikai un vienīgi mūsu pašu sirdīs un dvēselēs. Patīk tas laiks, kad katram īpaši jāizvēlas dāvana.. tas parāda to, cik ļoti pazīsti to otru cilvēciņu vai varbūt nemaz vēl nepazīsti. Bet ne tāpēc, ka tikai jāieliek ķeksītis, ka tas ir izdarīts, bet tādēļ, ka vēlies to darīt.

Kā gribas māju sajūtu 24.decembrī... un, ja tas būtu tikai manos spēkos, tad man tāda arī būtu.