Kā man patīk šis sniedziņš, kas jau otro vakaru pēc kārtas tik jauki krīt. Un tā sniega čīkstēšana zem kājām ir vienkārši tik jauka... ka atplaukst smaids sejā.
Kā gan iespējams izdzīvot starp diviem uguņiem? Starp baltu un melnu.. starp jā un nē!?
Reizēm vairs nesaprotu, kas es esmu vai kas es vēlos būt.. jo gribu visu un uzreiz :D Nu nē... tik traki jau nav. Bet, cik sarežģīti ir par vienu un to pašu lietu domāt divas dažādas lietas.
Laikam jau nav īstais laiks domāt par tādām lietām. Jādomā par Ziemassvētkiem un to jauko laiku, ko veltīt saviem mīļajiem.. turpināt ticēt brīnumiem, kas atrodami tikai un vienīgi mūsu pašu sirdīs un dvēselēs. Patīk tas laiks, kad katram īpaši jāizvēlas dāvana.. tas parāda to, cik ļoti pazīsti to otru cilvēciņu vai varbūt nemaz vēl nepazīsti. Bet ne tāpēc, ka tikai jāieliek ķeksītis, ka tas ir izdarīts, bet tādēļ, ka vēlies to darīt.
Kā gribas māju sajūtu 24.decembrī... un, ja tas būtu tikai manos spēkos, tad man tāda arī būtu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru