Kā man patīk!
Emocijas ir neaprakstāmas. Tās var izjust tikai latvieši, par to es pārliecinos arvien vairāk. Gan kā bijusī dalībniece šajos svētkos, gan kā vienkāršs skatītājs šogad.
Rīga nekad nav vēl bijusi tik pilna latviskuma, cik šajās dienās. Visur - uz ielām, transportā, ēstuvēs... visur! Visi dzied! Visi dejo. Pieturās vidējās paaudzes TDA dejo "Kas dārzā", trasportos koru dalībnieki dzied visu, kas ienāk prātā, protams, populārākās dziesmas ir "Es nenācu šai vietā" un "Ai, jel manu vieglu prātu"!! Gribas dziedāt un dejot līdzi.
Nogurums ir liels, tāds, ka acis ir sarkanā krāsā, kājas nejūt. Bet gribas redzēt un dzirdēt visu un visus. Izstaigāt arī vietas, kas iezīmētas, kā svētku pasākumu nesējas.
Iepriecināja šogad gan pūtēju koncerti, gan arī mazākumtautību sniegtie priekšnesumi. Apsveicama ir to vēlme piedalīties un parādīt sevi. Esmu sajūsmā par šī gada aktivitātēm visās Rīgas malās, bet Svētku tirdziņš Vērmaņa dārzā bija vislabākā ārpuskoncertu aktivitāte. Tik daudz visa kā! Nepietika ar diviem piegājieniem divās dienās, lai kārtīgi varētu visu izpētīt. Cik mēs esam radoši, kad ir iedvesma! Kādas tik lietas spējam izdomāt! To nevar izstāstīt, to nevar parādīt. Tas ir jāredz savām acīm, jāaptausta savām rokām, jāpasmaržo un jāpagaršo pašam. Protams, lēts prieks tas nav, bet ir arī jānovērtē cilvēku roku darbs un izdoma. Ir daudz lietu, kas var likties pavisam vienkāršas, taču vērtība izpaužas arī to cilvēku sirdīs, kas darina tās latviskās lietas, kurām ikdienā nozīme ir pavisam neliela, taču šādos kopējos Svētkos, kad tūkstošu enerģija saplūst vienā lielā mākonī bez gala un malas, tām ir tikpat liela nozīmē kā jebkam citam mūsu ikdienas dzīvē.
Kā man gribējās nopirkt visu! Sākot ar lina pelēkajām kleitām, sudraba auskariem ar latvju rakstiem un beidzot ar dažādiem koka un ādas izstrādājumiem. Nenoturējos un nopirku sev auskarus - čūskas sakrustotas uguns zīmē. Kā arī mīļajiem cilvēkiem iegādājos laimes pogas. Tā gribas, lai viņiem viss būtu labi. Pagaršoju kādas ģimenes uzņēmuma darināto sidru, godīgi sakot, ļoti garšīgs. Viegls, pussalds, pēc garšas atgādina balto vīnu, pēc fiziskām īpatnībām atgādina rozā dzirkstošo vīnu. Iepriekšējā vakarā ar draudzeni nobaudījām arī garšīgo Iļģuciema dzērveņu alu, kas vairāk atgādina morsu ar kvasa piegaršu un alus grādiem :)
Deju koncerts. Kādreiz domāju, ka tas nav tik labs salīdzinoši ar koru koncertu, taču šogad manas domas mainījās. Un ne jau tā neaptveramā precizitāte zīmēs un līnijās ir tas, kas rada to iekšējo neizstāstāmo sajūtu, bet gan noskaņa, dejotāju spēks, enerģija un atdeve. Smaidi sejā, neskatoties uz noberztajām kājām, spēku izsīkumu un karstumu. Dziedāju katru trešo dziesmu līdzi, kā arī rokas bija zili sarkanas no plaudēšanas.
Pārsteidza arī tas, ka vienā sektorā apkārt visi bija Valmierieši, blakus sēdēja meitene no skolas ar savu ģimeni, aizmugurē jaunāka gada skolasbiedri. Pa labi kāda sieviete, beigās izrādījās, ka arī no Valmieras. Vienvārd sakot, forši!
Atmosfēra pēc koncerta uz ielām arī bija kolosāla. Diena bija piesātināta tik ļoti, ka kājas sāpēja un dega... līdz mājām tikt bija gandrīz neiespējami, emocijas un spēks palika stadionā ar dejotājiem.
Svētdienas rītā pamosties bija ļoti grūti, taču iekšējais dzinulis, ka jātiek uz Svētku gājienu, lika to izdarīt. Gribējās ne tikai atbalstīt savējos paziņas un pagremdēties atmiņās, bet arī apskatīt kādas jaunās modes tendences ir tērpos. Izturējām tikai Vidzemes novadu, kas gāja tieši divas stundas un 40 minūtes. Valmiera bija pēdējā, bet tas bija tā vērts... stāvēt tajā saulē un atkal apdedzināt sevi līdz niezēšanai. Sveicām katru Valmieras kori un TDA... kā arī iemīļoto PO "Signāls"! Rokas sāka trīcēt ieraugot sev tik mīļos un pazīstamos karogus, un smaids līdz ausīm! Kliedzienu "Sveiciens Valmieras Valsts Ģimnāzijai" dzirdēja visi apkārtējie un arī piebalsoja! No gājiena puses atskanēja pretī "Sveiciens absolventiem!"! Skolas direktors ar administrāciju... pazīstamas sejas kolektīvos! Saņēmāmies ar draudzeni uz aizskrējām vēl uz priekšu, lai otru reizi ieraudzītu "savējos"! Sirds sitās! Vēlāk sariesās arī pa kādai asariņai! Misija izpildīta.
Tagad skatos tiešraidē "Līgo" koncertu! Godīgi sakot, nepatīk tik ļoti kā iepriekšējos Svētkos! Mazliet pietrūka organizētības brīžos, kad mainās kori. Otra lieta, kas šogad apbēdināja, tās ir pašas diesmas, jaunas dziesmas, jaunas apdares. Izņemtas labākās dziesmas, kas simbolizēja visus šos svētkus! Paldies par to, ka atstāja "Dziesmai šodien liela diena", visas Jāņu dziesmas, "Pērkons, saule, Daugava" un "Gaismas pils"! Ir jau skaisti, kad dzied tās pārējās dziesmas, taču pietrūkst sajūtu un dvēseliskuma, pietrūkst tā, ka var dziedāt līdzi. Pietrūkst tā traģiskā spēcīguma, kas bija dziesmās. Laikam ir pienācis tas gads, kad kaut kas jāmaina. Es uzskatu, ka var likt jaunās dziesmās, bet ne tādā daudzumā. Paši dalībnieki arī atzīst, ka nav sajūsmā par šī gada izvēli. Bet kopumā ir skaisti un ausīm baudāmi!
Bet pietiks par bēdīgo! Viss ir labi un skaisti! Cerams, ka mana dzīve iegrozīsies tādā virzienā, la varēšu piedalīties nākamajos Dziesmu un Deju Svētkos! Iezīmes
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru