Šādu komentāru par sevi dzirdu jau kuro dienu :) Bet varbūt man nāk virsū rudens depresija, kura nāk un nāk, bet tā arī paliek kaut kur gaisā karājoties, jo nemitīgi ir kaut kas jādara un jābūt pie apziņas..
Bet tā gribas kaut mirkli atdoties šai sajūtai un neko nedarīt... visu dienu nogulēt gultā nevienu neredzot, nedzirdot.. Taču, nē. Darbs, dejošana, ģimene, draugi... Vienam vajag palīdzēt to, otram to un trešam šito. Un man prieks, ka ir tādi cilvēki, kas ik pa brīdim pakustina un dzen uz priekšu darboties.
Kā, lai nesaiet sviestā, ja visu laiku kaut kas sāp un nedod mierīgi dzīvot? :D
Tas tak kompliments! Neviens vēl nav apvainojies par pieskaitīšanu sabiedrības krējumam, bet sviestam ir vēl lielāka pievienotā vērtība....
AtbildētDzēst