trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

Trešdienas vakars.

Katrā gadalaikā ir savs burvīgums. Kā skan krievu filmā "Dienesta romāns" - "у природы нет плохой погоды, каждая погода - благодать".
Cik skaisti šobrīd ir parki.. īpaši tai laikā, kad tik tikko paliek tumšs, bet debesis vēl ir draudīgi tumši zilā krāsā. Cik mierīgi bija parkā pie Nacionālās Operas. Skaistās, dzeltenās lapas kokos un uz zemes pēc lietus smaržo tik labi, ka gribas mirkli apstāties un baudīt šo burvīgumu. Vienīgais parks, kurā vēl nav atslēgtas strūklakas, neskatoties uz to, ka jau otro dienu ik pa laiciņam birst krusa.
Skaistākais, ko šodien redzēju, ir rudens koku krāsainās lapas, kas atspīd laternu gaismā uz tumši zila un melna debesu fona. Vēl interesantāk kļūst tad, kad debesīs paceļas kāda lidmašīna un ir redzamas baltās un mirgojošās sarkanās lampiņas.
Nākot mājās raisās visādas domas galvā... labas un ne tik labas. Gribas būt mazliet vienaldzīgākai pret notiekošo, mazliet vienkāršākai un ne tik prasīgai pret apkārtējiem.
Šīs dienas dziesma. Alla Pugačova "Айсберг". Paldies manam mīļajam cilvēciņam, kurš dzīvo Valmierā, kas ļāva šīs dziesmas visus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus saskatīt un saklausīt pavisam citā gaismā un ar citām sajūtām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru